• Latviešu valoda
  • English
  • Eesti keel

Stīgu instrumentu novērtēšana, skaņošana un remonts

Etnogrāfiskās kokles (skaņošana, stīgu, tapu nomaiņa, plaisu remonts)

Regulāri spēlētam instrumentam pa laikam der nomainīt visas stīgas. Tas noteikti darāms, ja stīgas ir ielocītas vai rūsējušas.  Reizēm tomēr pietiek , ja stīgas akurāti notīra ar spirtotu lupatiņu. Vaļīgas tapas savukārt var ārstēt, iesmērējot ar saberztu kolofoniju (lieto vijoles lociņa smērēšanai)

Dūru, pogu, pusdūru cītaras (skaņošana, stīgu, tapu nomaiņa, korpusa remonts)

„klasiskais” septiņu dūru (akordu) modelis parasti skaņots šādi: Es,B,F,C,G,D,A. Iespējama arī pretēja secība. Pēc spēlmaņu vajadzībām skaņojumu iespējams mainīt. Piemēram, ja cītaru paredzēts spēlēt kopā ar vijoli tradicionālā manierē vai A skaņojuma hromku, labāks būs skaņojums B,F,C,G,D,A,E. Pāris akordus var pārskaņot arī minorā: g,d,F,C,G,D,A. Pārskaņojot gan var nākties pamainīt tītās basa stīgas.

ideālais C akorda skaņojums (divkāršās-trīskāršās vienāda garuma stīgas skaņo vienādi, kā vienu skaņu) būtu C-C-G-C-E-G-C-E-G-C-E.

Tas ir – trīs nedubultotās basa stīgas – akorda pamatskaņa ar oktāvu un kvintu, vienkārtas vai dubultota pilna garuma netīta stīga – pamatskaņa, kam secīgi seko pārējas trijskaņa skaņas un beidzas ar tercu. Praksē gan to ne vienmēr iespējams realizēt, tāpēc labākai skaņai (lai stīgas nav jāpārvelk, vai arī nebūtu pārāk vaļīgas) visa secība var būt nobīdīta par pakāpi uz vienu vai otru pusi, liekās skaņas vienkārši izlaižot vai pieliekot klāt. Tāpat basa stīgas pieskaņo tuvākajai iespējamajai akorda skaņai.

Mandolīnas (stīgu maiņa, skaņošana, grifa taisnošana un slīpēšana)

Mandolīnas tehnisko stāvokli, nerunājot par redzamām plaisām, pārbauda aplūkojot no gala grifa taisnumu. Nedrīkst būt redzamu ieliekumu vai izciļņu. Stīgu augstums virs 12 ladas nepārsniedz 2,5-3 mm. Ja instruments ir labā kārtībā (kas gan vecajiem padomju laika ražojumiem negadās bieži) skaņošanu veic ikreiz, mainot stīgas (regulāri spēlējot, apmēram reizi gadā). Mandolīnas skaņojums no pirmās, tievākās stīgas ir E-A-D-G (dubultstīgas skaņo vienādi).

Kad stīgas uzvilktas, pārbauda oktāvas skanējumu – viegli pieliekot pirkstu pret stīgas vidu, spēlē flažoletu un salīdzina to ar nospiestas stīgas skaņu uz 12 ladas (oktāvu). Ja oktāva skan augstāk nekā flažolets, stīgu pagarina, atbīdot balstiņu prom no grifa. Un otrādi – ja oktāva ir zemāka par flažoletu, balstiņu piebīda tuvāk. To pašu dara arī uz resnajām stīgām. Pēc stīgu maiņas balstiņš var neatrasties iepriekšējā vietā.

Skaņojuma precizitāti pārbauda pēc kvintām un oktāvām –brīvās stīgas skaņai jāsakrīt ar resnākās blakusstīgas skaņu uz 7 ladas, savukārt brīvas šīs stīgas skaņai jāskan oktāvā pret smalkāko stīgu uz 5 ladas. Nelielas nesaskaņas izlīdzina, meklējot kompromisu starp kvintu brīvām blakusesošām stīgām  un iepriekš aprakstītajiem unisoniem un oktāvām. Ja ausij pieņemama saskaņa šādi skaņojot tomēr nav panākama, jāveic ladu slīpēšana vai grifa taisnošana.

Instrumentu spēles kursi

E-Grāmatas

Hāgenskalna muzikanti

Dzīvā mūzika